Prāgas kapsēta

Umberto Eko
Prāgas kapsēta
Klejojot starp 19. gadsimta Turīnu, Palermo un Parīzi, mēs sastopam histērisku sātanisti; abatu, kurš mirst divreiz; dažus līķus kādā Parīzes kanalizācijas ejā; redzam, kā pakāpeniski top viltotais sacerējums, kas pazīstams ar nosaukumu Sionas gudro protokoli un vēlāk iedvesmos Hitleru veidot nāves nometnes; redzam jezuītus, kas vērpj intrigas pret masoniem; masonus un karbonārus, kas nožņaudz priesterus viņu pašu zarnās; artrītisku un līkkā­jainu Garibaldi; pjemontiešu, franču, prūšu un krievu slepeno dienestu plānus; atbaidošas un smirdīgas dzertu­ves, kur satiekas noziedznieki, kas absinta izgarojumos plāno spridzināšanas un dumpjus; redzam melīgus testa­mentus, velnišķīgas brālības un melnās mises. Lielisks materiāls feļetonromānam 19. gadsimta garā, turklāt šis ir arī ilustrēts, tieši tāpat kā tā laika turpinājumromāni.